Plūdu monitorings - agrīnas brīdināšanas sistēmas plūdu

Plūdu monitorings ir būtiska agrīnas brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas palīdz mazināt plūdu draudus, aizsargājot īpašumus un cilvēku dzīvības. Agrīna ūdens noplūdes noteikšana ar plūdu sensoriem un modernām tehnoloģijām ļauj laikus reaģēt uz draudošajām situācijām, samazinot potenciālos zaudējumus.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzīvotas ļoti spēcīgas lietavas. Atceramies plūdus Jelgavas novadā, kur nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza iepriekšējos rekordus — pat kopš 1945. gada. Tāpat arī Jēkabpils plūdi 2023. gadā kalpoja kā svarīgs indikators nepieciešamībai ieviest vai atjaunot mūsdienīgas monitoringa sistēmas, kas spēj agrīni brīdināt par potenciālajiem plūdu draudiem un aizsargāt īpašumus.

Satura rādītājs

Arī šogad, tuvojoties rudenim, kļūst arvien aktuālāks jautājums par lietavām, gruntsūdeņu paaugstināšanos un applūšanas riskiem ēku pagrabstāvos. Ēkas ar nepietiekamu hidroizolāciju ir pakļautas lielākam bojājumu riskam, kas var novest pie dārgiem remonta darbiem un pat ietekmēt cilvēku drošību.

Lai izvairītos no neparedzētiem zaudējumiem un nodrošinātu savlaicīgu reaģēšanu, tiek ieteikti risinājumi ar plūdu monitoringa sistēmām, kas izmanto ūdens noplūdes sensorus un automātiskus signālu pārraidītājus. Šādas sistēmas var ietvert plūdu detektorus, kas nekavējoties fiksē izmaiņas mitrumā vai ūdens klātbūtnē.

Kontakts, signāls, darbība

Plūdu monitoringa sistēmas pamatā ir trīs galvenie elementi:

Sensori, kas uztver šķidruma klātbūtni vai līmeņa paaugstināšanos
Relejs, kas fiksē sensoru nostrādi
Izpildelements, kas reaģē uz releja signālu.

ZTF Lāsma produktu klāstā ir dažāda veida plūdu sensori, vadības releji un izpildelementi, kas ļauj realizēt šādu risinājumu dažādos veidos un atšķirīgās pieejās. Piedāvājam aplūkot divus vienkāršus piemērus.

Ēku telpas

Ēkas telpās, kur iespējama applūšana, ievieto elektrodus. Tos iespējams novietot uz grīdas vai piestiprināt pie sienas grīdas līmenī. Ja grīda ir ar kritumu, elektrodi jānovieto zemākajā punktā, lai iespējami ātri fiksētu šķidruma klātbūtni. Parādoties ūdenim, starp elektrodiem izveidosies kontakta ķēde un nostrādās līmeņa relejs, padodot signālu uz tālākajām iekārtām sistēmā – informējošo un reaģējošo. Šajā gadījumā plūdu detektors darbojas kā agrīnais brīdinājums. Informējošās sistēmas elementi var būt vairāki – tā var būt trauksmes skaņas/gaismas signalizējošā iekārta vai GSM iekārta, kas nosūta trauksmes paziņojumu uz telefonu SMS vai e‑pasta veidā. Būtiskākais – persona tiek informēta par ūdens noplūdes noteikšanu.

Industriālie objekti

Industriālos objektos ar daudziem kontroles punktiem sistēmu iespējams veidot kompleksāku, datus apkopojot SCADA sistēmā, papildinot monitoringa sistēmu, piemēram, ar relatīva gaisa mitruma sensoriem. Šāda veida risinājumus var izmantot arī noliktavas vai ražošanas telpās, kur tiek uzglabāti šķidrumi tvertnēs vai tarā, savlaicīgi brīdinot par noplūdēm un samazinot produkcijas zudumus. Plūdu monitorings šajās vidēs kļūst par neatņemamu drošības elementu.

Mājsaimniecības

Vienkāršāks risinājums mājsaimniecībai ir Lāsma produktu klāstā pieejamais ūdens noplūdes sensors – Lascar Wireless Alert Leak Detector. Tā darbības princips ir identisks augstākminētajam – šķidrums rada signāla ķēdi starp elektrodiem un nodod signālu uz iekārtu. Šis plūdu detektors ir pieslēdzams mājas Wi‑Fi tīklam un darbojas ar divām 1.5 V baterijām. Rodoties noplūdei, no Lascar mākoņpakalpojuma FilesThruTheAir tiek saņemts paziņojums par sensora nostrādi. Mūsdienās e‑pasta paziņojuma saņemšana telefonā ir vienkārši uzstādāma, tāpēc reakcija uz trauksmi ir ātra un efektīva.

Normatīvais ietvars un finansējums

Eiropas Savienības Plūdu direktīva (2007/60/EK) paredz, ka dalībvalstis sešgadīgos ciklos atjauno plūdu riska pārvaldības plānus un nodrošina sabiedrības agrīnu brīdināšanu. Pašreizējais cikls (2022 – 2027) ietver prasību pašvaldībām ieviest reāllaika datu sistēmas. Savukārt Atveseļošanas un noturības mehānismā (RRF) Latvijai 2025. gadā pieejami >1,8 miljardi €, no kuriem daļa paredzēta klimata adaptācijas projektiem, tostarp plūdu monitoringa infrastruktūrai.

Tehnoloģiju attīstība 2025

IoT sensori ar LoRaWAN/NB‑IoT: līdz 10 gadu akumulatora darbība un signāla pārklājums līdz 15 km lauku teritorijās.
Radara un ultraskaņas līmeņa mērītāji: ±0,25 % FS precizitāte un darbs plašā temperatūras diapazonā.
Copernicus CEMS un LVĢMC WSFS datu integrācija: satelītattēli un hidrodinamiskie modeļi, kas samazina viltus trauksmes līdz <5 %.
AI balstīta prognozēšana: nervu tīkli, kas apvieno lokālos sensorus un laikapstākļu datus, spēj brīdināt par plūdu pīķi līdz 6 stundām iepriekš.

Ieguvumi un ROI

Saskaņā ar 2024. gada pētījumu (European Journal of Natural Hazard Economics) katrs agrīnajā brīdināšanā ieguldītais eiro rada līdz 400 € ietaupījumu, samazinot infrastruktūras bojājumus un apdrošināšanas atlīdzības. Uzņēmumos, kas savieno monitoringu ar automatizētām sūkņu stacijām, investīciju atdeve mērāma 2–3 gadu laikā.

Plūdu monitoringa sistēmas ir rīks, kas palīdz aizsargāt īpašumu, novēršot neparedzētus zaudējumus. Aprakstītie risinājumi ieskicē metodes, kā ar modernām tehnoloģijām var efektīvi novērst ūdens noplūdes un nodrošināt savlaicīgu reaģēšanu kritiskās situācijās. Plūdu sensori un plūdu detektori kļūst par neaizstājamiem instrumentiem gan mājās, gan industriālajās vidēs.